Kliedzieni un čuksti

Filmā atainots brīdis trīs pieaugušu māsu dzīvē, kad viena no viņām, neārstējami slima ar vēzi (Harieta Andersone), taisās atstāt šo pasauli. Tikmēr abas pārējās māsas risina savas sasāpējušās attiecības viena ar otru un pārdzīvo par savām neveiksmīgajām laulībām. Greznie tērpi un izsmalcinātais mājas interjers disharmonē ar slimās māsas necilvēcīgajiem sāpju kliedzieniem un abu pārējo māsu naida un izmisuma pilno dzīvi.
Viens no filmas svarīgākajiem mirkļiem ir divu māsu dalīšanās savās visdziļākajās domās, ko tās gadu gadiem ir slēpušas viena no otras – nofilmēts bez dialoga palīdzības, ar Šopēna mūzikas pavadījumu, kas “runā” sieviešu vietā.
Operatora Svena Nikvista ekspresionistiskā krāsu izmantošana, ko papildina sarkanā ēnas, paglābj filmas attēlojumu no inerta iekštelpu uzveduma, kas ir kas nepieredzēts Bergmana darbos. Kliedzieni un Čuksti ir viena no Oskara balvai par Labāko filmu nominētajām ārzemju filmām, un Bergmans saņēma savu pirmo nomināciju kā Labākais režisors, nostiprinot savu statusu kā vadošais ārzemju mākslas filmu režisors. Lai gan Kliedzieni un čuksti Oskara balvu ieguva tikai par Labāko operatoru, tā guva ļoti labus panākumus starptautiskos filmu konkursos.