Solis no pastardienas

Vai Zemei draud bojāeja? Un, ja patiešām draud, tad – kad un kāpēc? Visdažādākajos veidos un dažādās versijās šis jautājums cilāts jau kopš senseniem laikiem, sludinot, brīdinot un paredzot atbilstoši katra laika valdošajiem uzskatiem, zināšanām… Jaunāko laiku pētījumos par galveno apdraudējumu uzskata kāda debess ķermeņa ietriekšanos Zemē. Ir aprēķināts, cik tādu draudošu objektu riņķo Saules sistēmā. Ļoti daudz. Lai mierinājumam noder tas, ka ne jau visi apdraud mūsu planētu. Vēl piebildē norādīti asteroīdu izmēri – ja tie nepārsniedz zināmus parametrus, tad netiek uzskatīti par apdraudošiem. Tajā pašā laikā zinātnieki aprēķinājuši, ka sadursmes gadījumā postījumi būtu ekvivalenti četru megatonnu atombumbas sprādzienam. Bet vēl mierinošāki ir pētījumu dati, kuros minēti miljoni gadu – tik reti iespējama Zemes sadursme ar kādu lielāku objektu, kas var radīt nopietnas globālas kataklizmas. Realitāte – Hirosima. 1946. gada 6. augustā eksplodē atombumba. Pēc dažām dienām tāda pati bumba no zemes virsmas noslauka otru Japānas pilsētu – Nagasaki. Abos gadījumos bojā gājušos skaita vairākos simtos tūkstošu, vēl daudz lielāks ievainoto skaits. Cilvēce ir iepazinusi kodolieroču spēku, uzzinājusi, kādus postījumus tie var nodarīt, kādas šausmas iedvest apdraudētajos. Un kopš tās dienas – kopš Hirosimas un Nagasaki nopostīšanas - apdraudēta ir visa pasaule. Pēc dažiem gadiem atombumbas izmēģinājuma sprādziens notiek Klusajā okeānā. Tas ir kā jauns trauksmes signāls, kas paliek spēkā visus aukstā kara gadus, atgādinot, ka cilvēku rokās ir atomieroči, kas gatavo pasaulei Apokalipsi. Cilvēki, kuru rokās aukstā kara laikā bija vara un lemšana – Kenedijs, Hruščovs, Jeļcins, Reigans... Ko viņi solīja? Neatkarīgi no solījumiem, kodoltraģēdija var sākties arī kā nejaušība – nervozs ģenerālis, sabojāts dators, no kursa nomaldījies bumbvedējs. Filma uzņemta pirms desmit gadiem. Līdz ar Padomju Savienības sabrukumu beidzies aukstais karš, bet cīņa par iespējām un tiesībām rīkoties ar atomieročiem turpinās…