Norss

Norsam ir vienpadsmit gadu un liela dūša. Viņš nolēmis, ka ģimenē viņu nenovērtē, tāpēc paziņo, ka aiziet no saviem vecākiem. Tieši tā – aiziet. Tāpēc, ka vecāki savu bērnu ignorējuši, nenovērtējuši, necienījuši. Varbūt vecākiem varētu adresēt vēl kādu grēku, bet šoreiz pietiek. Pietiek, lai Norss viņus varētu iesūdzēt tiesā un lai ar preses starpniecību visai pasaulei paziņotu, ka prasa tiesības pats izvēlēties vecākus… Protams, daudzas ģimenes vai kaujas par iespēju iegūt sev tādu brīnumbērnu. Norss izmēģina daudzus variantus, bet "jaunos vecākus” īsti pa prātam nevar atrast. Vēl gan jāpiebilst, ideja nav gluži Norsa paša izperināta, turklāt visās Norsa kategoriskajās prasībās liela nozīme ir milzīgajam rozā zaķim, kas sadrūmušo zēnu uzrunā lielveikalā. Zaķis, kura lomā amizanti iejūtas Brūss Viliss, redz, ka Norss sēž gauži drūms, un apjautājas, kas viņa dzīvē nav tā, kā vajadzētu… Tad jau redzēs, kā viss beigsies, bet vislielākie sarežģījumi sākas tad, kad situāciju savās interesēs sāk izmantot avantūristi.