Ainava pēc kaujas

1945.gada pavasaris. Amerikāņi atbrīvo vācu koncentrācijas nometnēs ieslodzītos, taču pārsūta tos uz citām nometnēm, kur tie tāpat tiek turēti stingrā uzraudzībā. Jaunais dzejnieks Daniels krasi atšķiras no citiem ieslodzītajiem, jo ir pilnīgi vienaldzīgs pret visu apkārt notiekošo, izņemot ēšanu un grāmatas. Viņā nav nožēlas un līdzietības, tikai auksta interese, aiz kuras slēpjas bailes, vientulība un skumjas. Tomēr, satiekoties ar Ņinu, agrākās izjūtas atkāpjas, dodot vietu jaunām izjūtām. Liktens tiem dāvā vienu vienīgu tikšanos, kas beidzas traģiski, jo meitene iet bojā. Daniels salicis ratos savas grāmatas dodas uz vārtiem un viņam ir tāds skatiens, ka neizlaist no nometnes viņu ir neiespējami.