Zaļā karte

Viņš ir mūziķis, Francijā droši vien bija Žoržs, tagad, nokļuvis Amerikā, ticis arī pie vietai piedienīgāka vārda – viņu sauc par Džordžu. Un tā – Džordžs nolēmis iesakņoties Amerikā, iegūt “zaļo karti ”, tas nozīmē tiesības dzīvot un strādāt ASV. Visātrāk un vislegālāk to var nokārtot, ja izdodas “noprecēt” kādu vietējo. Džordžam viss notiek - par viņa “ sievu” kļūst ļoti simpātiskā amerikāniete Brontija. Viņiem abiem pietiktu, ja papīri kārtībā, bet Imigrācijas dienesta ierēdņi jūt pienākumu un iekšēju aicinājumu būt modriem, sekot, vērot, pārbaudīt un vēlreiz pārbaudīt, vai tikai šajā laulībā viss ir kārtībā, vai tikai tā nav… fiktīva. Īpaši centīga un neatlaidīga ir Bērda kundze. Un tā Džordžs un Brontija neatlaidīgi tēlo harmonisku ģimeni - paši sev un visiem uz visām pusēm. Tuvināšanās? Kad Brontija rāda albumu un stāsta par savu dzīvi, Džordžs var parādīt tetovējumus uz rokām – un stāstīt ar tiem saistītos notikumus un piedzīvojumus. Daudzas fotogrāfijas liecina par viņu kopīgajām izpriecām un atpūtu – pludmalē, kalnos, deju zālē… Tas izskatās tik pārliecinoši, jo viss domāts atrādīšanai un pārliecināšanai. Slavenajam franču aktierim Žerāram Depardjē loma šajā filmā – Džordžs ir pirmā loma angļu valodā. Par to viņš nopelnīja ZELTA GLOBUSU. Filmas režisoram Pīteram Veiram "Zaļā karte" nāca ar OSKARA nomināciju, režisoram un filmai arī vairākas citas nominācijas.