Visskaistākā

Viņai liktenis bija lēmis radīt uz ekrāna itāliešu sievietes raksturu un uz ilgu laiku kļūt par Itālijas simbolu. Tas teikts par Annu Manjāni. Filmā "Visskaistākā" viņa ir Madalena Čekoni – sieviete no strādnieku ģimenes, kas nolēmusi savu sešgadīgo meitiņu Mariju par katru cenu iedabūt kino pasaulē. Brīdis liekas īsti aicinošs – kāds režisors meklē meitenīti lomai savā filmā. Ar lielām pūlēm un neatlaidību Madalenai izdodas tikt līdz iespējai parādīt Mariju – uzpostu, safrizētu, visādi sagatavotu lielajam brīdim. Madalena savā pelēkajā pēckara Itālijas ikdienā ļāvusies sapņu pasaules solījumiem – kino viņai liekas glābiņš un solījums, vismaz šīs dzīves krāšņais un reklāmu piedāvātais greznums liekas tik vilinošs… Tad lai vismaz Marija nokļūst šajā pasaulē. Kino pasaules īstā seja, likumi un attiecības, kas valda šajā iluzorās laimes salā, Madalenai atklājas vēlāk – kad visi skatās izmēģinājumos filmēto Mariju un kad visi ņirgājas par viņu - biklu, neveiklu. Tad Madalena ceļas aizstāvēt savu bērnu… Filmu "Visskaistākā" dēvē arī par Annas Manjāni solo filmu, jo tieši viņa – Madalena - ir autoru galvenais pētījumu objekts, viņā ir tik daudzveidīga un pārliecinoši atveidota sievietes-mātes garīgā pasaule, sapņu un ilūziju saskarsme ar reālās dzīves nesaudzību. Anna Manjāni devusi Madalenai tādu viltību un naivitāti, tādu biklumu un nekaunību, tādu patosa pilnu mākslas pielūgsmi un – tik praktisku prātu. Tas viss atklājas visai negaidītās situācijās, tāpēc jo pārliecinošāk nāk ar cilvēka dzīves uztveres atklāsmi. Annas Manjāni kino aktrises karjera sākas 1934. gadā - viņas debijas loma ir filmā "Aklā no Sorento". Paiet desmit gadi: Anna Manjāni, par spīti izplatītajam uzskatam, ka viņa nav fotogēniska, piedalās sešpadsmit filmās, bet – tam visam nebūtu nekādas nozīmes, ja viņai 1944. gadā nebūtu lemta Pīnas loma Roberto Roselīni filmā "Roma - atklāta pilsēta". is darbs, šis tēls ir Pīna – tautas varone un reizē vienkārša sieviete no tautas, kuras nogurušajā, sāpju izmocītajā sejā ierakstīts liktenis, visi kara laika traģiskie pārdzīvojumi, visi pieredzētie zaudējumi… Turpmākajos gados Anna Manjāni filmējas pie izcilākajiem Itālijas režisoriem, kuru filmas un līdz ar to arī aktrises devums kļuvis par kino klasiku. Piecdesmito gadu vidū viņu uzaicina uz Holivudu – tur viņai ir vairākas interesantas lomas – arī D. Manna oskarotajā filmā "Tetovētā roze". 1960. gadā Anna Manjāni saņem scenāriju, ko rakstījis jaunais rakstnieks un režisors Pjers Paolo Pazolīni – "Māte Roma". Atkal vēstījums par māti, kura savam septiņpadsmit gadus vecajam dēlam cenšas iezīmēt ceļu uz pārticīgu dzīvi – viņas mūžu jau izkropļojusi cīņa ar trūkumu.