Vārdi marmorā

Filmas sižeta pamatā notikumi, kad risinājās Igaunijas atbrīvošanas kauju laikā (1918. – 1920.) – ar tiešām laika piesaistēm – Tartu, 1918. gada maijs, tālāk arī citi datumi un citas vietas, bet tas viss nolūkā akcentēt norišu vēsturisko realitāti. Tāpat kā akcentējama ir filmas sākumā risinātā saruna par Igaunijas teritorijas piederību tai vai citai lielvalstij. Šiem spriedējiem pat prātā nenāk, ka Igaunija var arī piederēt pati sev. Bet šajā laikā tieši par to iet cīņā igauņi. Jauniešus ģimnāzijās un koledžās spārno iespēja brīvprātīgi iet cīņā, tomēr pienāk arī laiks, kad Krievijas vara izsludina vispārēju mobilizāciju. Viens no filmas galvenajiem varoņiem ir Hanns Ahass, rādītas viņa kauju gaitas, arī Hanna un Martas mīlestība – retās tikšanās reizes, draudošās briesmas, reizēm pat izmisīga bezcerība. Divu lielvaru plosītās Igaunijas tautas traģēdija izpaužas arī situācijā “brālis karo pret brāli” – tā Hanns un viņa brālis Antss izrādās katrs savā frontes līnijas pusē. Viens aizgājis karot brīvprātīgi, otrs – mobilizēts. Filmā rāda tautas sajūsmu par izcīnīto atbrīvošanos, bet ilgi un daudz rāda arī klajus laukus, kas liekas bezgalīgi, kad jābēg no vajātājiem, rāda sasalušu sniegu un pērnās zāles klajumus ar retiem kadiķkrūmiem – tā arī ir tā zeme, par kuru jācīnās, kura jāizstāv, kura prasa tik daudz dzīvību. Un apturētā laika tēls – torņa pulksteņa zobrati, ko apstādina jaunieši, kuri jau nebrīves laikā pie torņa uzvelk Igaunijas karogu. Un filmas beigās – brīvajā Igaunijā laiks atkal iet savu gaitu. Uzrakstos minēti fakti – “Igaunijas neatkarības karš beidzās 1920. gadā”. Un otrs – “1940. gadā Igaunijas Republiku okupē Padomju Krievija”. odien, skatoties filmu, zinām, ka torņa pulkstenis atkal rāda brīvās Igaunijas laiku.