Tumsas pilsēta

Tieši šis režisora Aleksa Proijas darbs ir tas, kas vokalizē filmā “The Matrix” (The Matrix, Andy Wachowski, 1999.) iecerētās bailes, tajā pat laikā nesamocot tās ar sentimentu, betmenālijām un spriedzes filmas pazīmēm. Nepietiek ar to, ka te ir uztaisīta viena tiešām klasiska šausmene, kurā netrūkst plikgalvainu vīru melnos apmetņos ar Adamsu klanam raksturīgo mīmiku, tukšu un tumšu ielu, kurās vējš dzenā avīzes, te šī Metropoles tēma tiek pacelta jaunā līmenī – šie gaumīgie un klusie vīri rotaļājas ar cilvēciņiem te, augšā, no savas pazemes izmainot vidi un atmiņas. Iztēlojies nu, dārgo lasītāj, ka patiesībā tu atrodies lielā, lielā spēlē. Tu pārvietojies pa salīdzinoši gaumīgi modelēto vidi, satiec citus cilvēkus, kuru ceļš ir iekārtots netālu no tavējā, jūs pārrunājat jaunumus, kas tiek raidīti TV un radio, kā arī saņemti no kādām mītiskām ziņu aģentūrām, bet ko neviens savām acīm nav redzējis - padomā, lasītāj, vai tavu acu priekšā ir noticis kaut kas, par ko vēstījušas ziņu aģentūras? Padomā, lasītāj, kas liek tev domāt, ka informācija par apkārt eksistējošo pasauli attiecas uz reālām lietām, vietām un dabā eksistējošām personām? Kas liek domāt, ka ārpusē, ap tavu dzīvi tik tiešām notiek kaut kas no tā visa, kas tavuprāt tur notiek? Tā nu tu dzīvo, kā Trūmena šova galvenais varonis, ar to vien starpību, ka lielākā daļa apkārtējo dzīvo tieši tāpat; kārtību uztur tie dīvainie vīri, gan pilnīgi ikdienišķā skatā (skat. “The Matrix”); rūpējas, lai savā novatorismā tu nesāktu interesēties par lietām, ko nav iespējams vai ieteicams modificēt tikai tādēļ, ka kāds tām pienācis par tuvu. Nu ja, tā jau tie nelaimes gadījumi sākas. Un tauta lauza rokas un kliedz: par ko, par ko, kāpēc viņš, kāpēc tagad!? Bet protams, tikai tāpēc, ka sistēma (Matrica, ja vēlaties) nespēj reaģēt, lai laicīgi pārkārtotu vidi šim konkrētajam indivīdam, atbilstoši viņa dzīves modelim1. Tā nu tu dzīvo, no visas garās diennakts pamanot tikai tās 24 stundas, kas ilgst no rīta līdz naktij un nenojaušot par pārējām, kuru laikā tava dzimtā Tumsas pilsēta sastingst. Un no rīta tu mosties jau jaunā “līmenī”, kurā veikts tas, ko jau minētie, nopietnie un nosvērtie vīri dēvē par “tuning”2. Tiek koriģēta pasaule un, lai neradītu lieku mulsumu pilsētas trūmenu aprindās, arī atmiņas par to.