Tāda mīlestība

Franču rakstniece Margarita Dirasa (īstajā vārdā Margarita Denadjē, 1914–1996) ir plaši pazīstama ar saviem prozas darbiem, tomēr tajā pašā laikā nozīmīgs ir arī viņas devums kinematogrāfā. Viņa ir scenārija autore daudzām filmām, bijusi arī režisore. Laikā no 1943. gada līdz 1993. gadam viņa sarakstījusi trīsdesmit četrus romānus, bijusi režisore sešpadsmit filmām. Par scenāriju režisora Alena Renē filmai "Hirosima, mana mīla", 1959) 1961. gadā nominēta balvai OSKARS kā labākā scenārija autore. Saņēmusi balvas starptautiskos filmu festivālos arī par režiju. Filma "Tāda mīlestība" uzņemta pēc Jana Andrea romāna, kura pamatā ir reāli notikumi. Šajā sakarā jāpievērš uzmanība romāna autora un filmas varoņa vārdu sakritībai. Un ekrāna risinātā mīlas stāsta galvenās varones vārds ir... Margarita Dirasa! Filma atklāj daudz ko tādu slavenās rakstnieces dzīvē, kas pasaules acīs nesaistījās ar viņas tēlu. Galvenais – ļauj ielūkoties sešdesmitgadīgās Dirasas attiecībās ar jauniņo Janu Andrea, kas paaudžu ziņā varētu būt viņas mazdēls. Viņu tuvība veidojas pamazām, ar bijību, saudzīgi meklējot un atklājot kopīgo abu dzīves izjūtā, visā, ko sniedz pasaule. Viņi ir kopā dabā, bauda to, kopā klausās mūziku, kas vienādi atbalsojas viņos. Jans Andrea raksta… Viņš tver šos tuvības mirkļus, krāj sevī, cenšas izprast, izjust, sakārtot – sakārtot sevi šajās attiecībās un izteikt tās. Viņš raksta. Viņš materializē pārdzīvoto. To, ko pats jūt, un galvenokārt to, ko jūt un kā to izteic Margarita Dirasa. Apbrīnojama un valdzinoša ir aktrises Žannas Moro spēja ieiet citas sievietes garīgajā pasaulē, atvērt to, niansēti izdzīvot viņas saskari ar pasauli, tvert mirkļus, kas dod jaunas izjūtas. Un reizē – dzīves pieredzes klātbūtni katrā brīdī, tā atgādinot nenovēršamo laika ritējumu…