Stradivāri

Leģenda vēsta, ka koku viņš izvēlējās saskaņā ar mēness fāzēm, un pēc tam, kad bija pieskāries instrumentam pēdējoreiz, vijoli viņš vēl veselu mēnesi glabāja prom no interesentu acīm. Vai arī – ka labākās no savām vijolēm viņš radīja, jau vecs būdams, kad iedzimtais talants bija ieguvis meistara cienīgu statusu. Kā daudziem citiem pagātnes dižgariem, arī Antonio Stradivāri dzīve ir miglā tīta. Neviens pat nezina, kur un kad viņš patiesībā ir dzimis! Viss, kas līdz mūsdienām par viņa dzīvesgājumu ir saglabājies, ir tas, ka viņš bija vislabākais, kurš saviem darbiem piešķīra dievišķas notis, kādas nepārvaldīja neviens cits meistars. Viņš bija pats labākais, iespējams, pašam to pat neapjaušot.