Sliktais policists

Vai varat iztēloties, uz ko spējīgs “kruķis”, kas salietojies “sniedziņu”? Vienīgais nenotveramais noziedznieks ir... viņš pats.

Šī nav tipiska spriedzes filma par policistiem. Filma ir tik pārliecinoša, ka rada aizdomas, vai tikai Nikolass Keidžs patiesi nav... lietojis kokaīnu. Reālistiskā aktierspēles manierē atspoguļots stāsts par policistu, kurš izmeklē brutālu slepkavību, taču, nokļuvis narkotiku varā, vairs nespēj atšķirt realitāti no halucinācijām. Norises vieta: leģendārā Ņūrorleāna. Laiks: tieši pēc viesuļvētras Katrīna plosīšanās.

Patiesība par kokaīna lietošanu filmēšanas gaita zināma vienīgi kulta režisoram Verneram Hercogam (“Grizzly Man”). Viņš pazīstams kā maniakālām darba spējām apveltīts režisors, kurš no aktieriem prasa maksimālu atdevi. Nav brīnums, ka kritiķi “Slikto policistu” novērtējuši kā Nikolasa Keidža labāko lomu pēdējo desmit gadu laikā – filma esot īsti Kventina Tarantino un brāļu Koenu garā. Līdz ar nežēlību un patiesīgu vēstījumu tajā sastapsiet arī rotaļīgumu, iracionalitāti un humoru.

Nikolass Keidžs filmā atveido policijas detektīvu, kurš visai brīvi interpretē likumu. Viņš vienlīdz aizrautīgi izmeklē slepkavību un cenšas iegūt vēl vienu devu, kas ļautu aizmirst stiprās muguras sāpes. Ar neatkārtojamu intuīciju apveltītais detektīvs ieroci izmanto biežāk nekā savu policista žetonu. Lai arī viņa ceļš tāpat nav rozēm kaisīts, visu sarežģī attiecības ar augstas klases prostitūtu (seksīgā kubiete Eva Mendesa, iepriekš ar Keidžu saspēlējusies fantastikas filmā “Ghost Rider”). Stāsts ierauj aizvien trauksmainākā kaislību un briesmu virpulī.

Dokumentālo filmu režisora Vernera Hercoga meistarīgā acs ar ievērojamu precizitāti uztvērusi policijas un gangsteru dzīves brutalitāti. Viņš detalizēti parāda viesuļvētras Katrīna nopostītās Ņūorleānas vidi un atklāj postu, ko stihija ienesusi cilvēku dzīvēs. Režisora karjera nesaraujami saistīta ar dzīvo dabu, tādēļ arī kamera negaidot tver... aligatoru vai eksotiskas iguānas. Starp citu, tieši iguānas kļuva par spilgtiem filmas personāžiem, kas palikuši atmiņā ne vienam vien skatītājam.

Verners Hercogs filmai piešķīris arī īpašu rotaļīgumu -dialogus piepilda sarkastisks melnais humors un darbību iedzīvina absurdas situācijas. Rezultātā tapis vienlaikus skumjš un maniakāli jautrs kino šedevrs.