Pelni un dimanti

Karš nedeva iespēju Macekam Helmickim mācīties un skolas vietā viņam bija mežs. Maceku ir aizrāvusi bīstamības pārpilnā dzīve tik ļoti, ka viņš pat nepamana, ka ir jau nonācis poļu nacionālistu nometnē, kuri ar teroristiskām metodēm cenšas nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Polijā. Maceks drīz vien saprot, ka ir uz nepareiza ceļa, bet tad jau ir par vēlu un par kļūdu viņam nākas samaksāt ar savu dzīvību. Poļu jaunā viļņa pērle un Andžeja Vajdas triloģijas noslēdzošā daļa tapusi 1958. gadā ar Zbigņevu Cibuļski – Eiropas Džeimsu Dīnu – galvenajā lomā. II Pasaules kara politikas sekas, cīņa starp komunistiem un pretošanās kustības biedriem un personīgā izšķiršanās vēsturiski tik nozīmīgā brīdī ir filmas sižetiskais saturs, kuram jēgu piešķir neviennozīmīgais tēmas uzstādījums, aktiera Z. Cibuļska harizma un pilnīgā iejušanās lomā. Filma Pelni un dimants kļuva par A. Vajdas triumfu (par labāko to atzina britu Kinoakadēmija un Venēcijas kinofestivāla žūrija) un nozīmīgāko viņa daiļrades sākumposma darbu, kurā atklājās gan režisora paša pieredze (Vajdas tēvs tika nogalināts II Pasaules karā un viņš pats cīnījās pret nacistiem), gan arī poļu kinematogrāfijas spēcīgās tradīcijas, kā arī perfektā režisora un aktiera saspēle, ko 1967. gadā pārtrauca Z. Cibuļska negaidītā un traģiskā bojāeja.