Osama

Kad islāmistu kaujinieku kustība "Taliban" likvidē hospitāli, kur strādā divpadsmitgadīgā Osama un viņas māte, abas paliek bez darba. Arī bez iztikas līdzekļiem. Turklāt talibi aizlieguši sievietēm vienām iziet no mājas – to drīkst darīt tikai vīrieša pavadībā. Tēvs un brālis gājuši bojā, nogalināti pilsoņu karā. Ģimenei apgādnieka nav. Visapkārt posts, visapkārt atriebība un islāma noteiktie ierobežojumi sievietēm. Pa dzīvi klīst parandžās ievīstīti radījumi – līdz bezgalībai beztiesiski un bezpalīdzīgi, uz mūžiem bezpersoniski. Māte neredz citu iespēju: viņa savai meitai nogriež matus, un ar ļoti kārtīgu "zēngalviņu" vīriešu apģērbā Osama kļūst par zēnu, respektīvi – par cilvēku. Viņa kopā ar citiem zēniem var mācīties, piedalīties kopīgajās lūgšanās, iesaistīties militāros treniņos un dažādos piedzīvojumos līdz brīdim, kad talibi atklāj viņas identitāti. Filmas ideju, notikumus, attieksmi pret īstenību ierosinājuši reāli notikumi. "Osama" ir pirmā patiesā, īstā afgāņu filma, kas uzņemta pēc “Taliban” varas krišanas. Sākumā filma bija iecerēta optimistiskāka – darba nosaukums bija “Varavīksne”, tā beidzās ļoti cerīgi – Osama redz varavīksni kā savas brīvības zīmi, un liktenis viņai patiešām lēmis brīvību. Tomēr filmēšanas laikā režisora, viņš arī filmas scenārija autors, skatījums uz notikumu attīstību mainījās. Filmā visas lomas tēlo neprofesionāli aktieri, tostarp Kabulas iedzīvotāji. Režisora darbs ar tiem ir psiholoģiski ļoti niansēts. Kara postījumus pilsētā, iedzīvotāju noskaņojumu precīzi rāda masu skati, vietas panorāma, bet katrs atsevišķs cilvēks, kas ienāk notikumos, atklājas tuvplānos, acīs… Režisoram Sidiksam Barmakam palīdzējuši un viņu materiāli atbalstījuši arī ievērojami Irānas kinematogrāfisti.