Nībelungu gredzens: Mīlestība un nodevība

Filmas pamatā - ģermāņu mīti par Nībelungiem un arī ziemeļtautu sāgas. Savā laikā tās izmantotas komponista Riharda Vāgnera operu tetraloģijā “Nībelungu gredzens”. Šajās ziemeļtautu sāgās sākums meklējams arī J. Tolkīna triloģijai “Gredzenu pavēlnieks”. Krimhilde beidzot ļauj izmantot burvju dzērienu – viņas jūtas pret Zigfrīdu ir pārāk stipras. Un Zigfrīda atbilde viņai ir - mīlestība. Krimhildes brālis Gunters ir visai apmierināts ar Zigfrīda nodomu iespējami ātrāk apprecēties ar viņa māsu. Tomēr ķēniņu dzimtas tradīcijas un noteikumi prasa, lai Gunters precētos ar savas ģimenes piederīgo, tāpēc viņš iecerējis skaisto Brunhildi celt Burgundijas ķēniņienes godā. Tomēr varonīgā Brunhilde visus savas rokas pretendentus izaicina uz cīņu. Uzvarētājs būs viņas izredzētais. Viņa zina, ka Zigfrīds ir visstiprākais un vienīgi viņš spēj visus uzvarēt. Tad Gunters lūdz palīgā savu asinsbrāli - lai tas izmantotu burvju cepuri…Brunhilde ir satriekta, uzzinājusi, ka uzvarētājs ir Gunters. Pēc abu pāru laulībām Burgundijā un pēc kāzu nakts, kas pavadīta ar Brunhildi, Gunters, pārbiedēts un bezpalīdzīgs, lūdz lai Zigfrīds atkal viņam palīdz – lai ņem burvju cepuri un stājas viņa vietā…Kad Krimhilde uzzina, ka Zigfrīds bijis Brunhildes istabā, viņa pieprasa, lai viņš izstāsta visu par savu pagātni…