Netiklā nevainība

Sajauksim Bunjuela absurdu ar mazohismu, sadismu un politiku , un visu šo „kokteili” pārcelsim uzFranko režīma laika kafejnīcu „Ofēlija” kā rezultātā iegūsim šo Ripšteina izdomāto stāstu. Intravertais nevainīgais Ignasio savas dienas pavada, apkalpojot klientus kafejnīcā, bet naktis paiet, pašam priecājoties par milzīgo un krāšņo porno kolekciju. Taču šis nosacīti rāmais miers izbeidzas mirklī, kad kafejnīcā parādās izaicinošā, opija dūmos dzīvi pavadījusī priekameita Lola. Jaunais vīrietis acumirklī iemīlas, taču pērkamā sieviete viņam nedāvā pat savu kaisles pielieto skatienu – visas viņas domas ir aizņemtas ar kādu brutālu cīkstoni, kuram attiecīgi par Lolu nav nekādas intereses. Viņa, kas pēc dabas ir sadiste, tomēr sajūt Ignasio tieksmes un beidzot arī pati spēj atklāt visu, pēc kā tiekusies visu apzināto dzīvi. Abu attiecības pārvēršas regulārās perversijās... Leģendārajam Meksikas režisoram Artūro Ripšteinam izdevies vienā materiālā savīt gan ikdienišķo, gan pārpasaulīgo, savu kinostāstu iesakņojot seksuālo apsēstību kontekstā 1930.gadu beigu krāšņajos interjeros un tikai tam piedienīgā muzikālajā noformējumā, par ko jāpasakās komponistiem Viktoram Garsijam Angelam un Leončiro Laram, kā arī simboliem izkrāšņotos vizuālos un tekstuālos epitetos. Šķietami garlaicīgs oficiants, priekameita, viena no 20.gs. ikonām Francisko Franko un lādzīgs kauslis. Un tikai starp pēdējiem diviem dalās Lolas nevaldāmā kaisle, kas vienlaikus izputina visus apkārtējos un nevienā mirklī neļauj atslābt uzmanībai.