Neērtā patiesība

Visplašākajā informācijas telpā jau diezgan ilgi dzīvo jēdziens "globālā sasilšana". Liekas – patiešām tik liela un nozīmīga parādība, ka tā attiecas tikai uz kādiem ļoti tāliem, ļoti lieliem spēkiem… Un tikai ieklausoties secinājumos par šīs globālās sasilšanas izpausmēm, nākas atgādināt secinājumu, ka globālās sasilšanas tiešas sekas ir klimata izmaiņas uz visas zemeslodes. Dokumentālo filmu režisors Deiviss Gugenheims ļoti tēlaini un izteiksmīgi ievada skatītāju šo parādību izpratnē – lai būtu priekšstats par globālās sasilšanas mērogiem, sekām un cilvēka lomu un nozīmi tajā. Zinātniskie atzinumi par globālo sasilšanu filmā atklājas ASV viceprezidenta Ala Gora personīgajā pieredzē, viņš ar vislielāko paļāvību stāsta par visa mūža laikā krātajiem novērojumiem par globālās sasilšanas cēloņiem un sekām. Viņš ilgu laiku bijis dabas sargātājs šī vārda visplašākajā nozīmē, tāpēc Alam Goram ir iespēja filmā izmantot bagātīgu informāciju un pārliecinošus faktus, līdz ar to šis vēstījums ir gan ar ļoti personīgu attieksmi, gan ar valdzinošu tēlainību. Arī režisors Deiviss Gugenheims raksturo Ala Gora attieksmi pret problēmu kā ļoti nopietnu ar plašu skatījumu, daudz kas no viņa pārdomātā un teiktā adresēts politiķiem, ar to uzsverot, ka par globālo sasilšanu jādomā visos līmeņos, katram uzņemoties savu atbildības daļu. Turklāt viņš prot vēstījumu pasniegt asprātīgi, dzīvi. Filma "Neērtā patiesība" nav stāsts par bezcerību, tā drīzāk ir aicinājums, protesta sauciens, lai uzrunātu katru un ikvienu, lai cilvēku sirdis un prātus pievērstu dziļajai globālā klimata krīzei, pret kuru jācīnās tūlīt, jāmobilizē visas cilvēces spēki un pārliecība. 2007. gadā filma novērtēta ar Oskaru, tā saņēmusi arī četrus citus apbalvojumus dažādos nozīmīgos festivālos.