Mežone

Brīdī, kad dzīve kļūst pārāk neizturama un problēmas ir samilzušas tik lielas, ka ar tām nevar tikt galā, populārs veids, kā šo grūto periodu pārdzīvot, ir mesties pie dabas krūts, kur bēdas un nelaimes, šķiet, atrisinās un kļūst saprotamas gandrīz vai pašas no sevis. Šādu pieeju izmēģinājuši uz lielā ekrāna ir daudzi (jāatzīmē gan, ka ar ļoti dažādām sekām - "Into the Wild", "127 Hours", nesenā "Tracks"), un reizēm tā patiešām nostrādā.

Pēdējā, kas ir nolēmusi izmēģināt, vai šī metode tiešām palīdz, ir Rīza Viterspūna, kura "Mežonē" rāda visu, ko spēj, brienot caur sniegiem, lietiem un visām citām dabas stihijām, paralēli vēl risinot savas dzīves drūmākās problēmas. Baumo, ka šī loma Viterspūnai varētu sagādāt otro Oskaru karjerā - ja Metjū Makkonahejam bija karjeras renesanse "McConaughssance", vai Rīza sekos viņa piemēram ar savu "Reesurgance"? Interesanti, ka arī šeit "pie stūres" ir Žans-Marks Vallī, kurš bija režisors, kas Metjū sagādāja viņa apzeltīto vīriņu ar "Dallas Buyers Club". Papildus odziņu filmai turklāt piemet fakts, ka tā ir balstīta uz Šerilas Streidas autobiogrāfijas, kura pati bija devusies šajā garajā gājienā pa dabas mežonīgajām takām.