Kinsijs

Aktrise Laura Linnija par lomu tika nominēta Oskaram kā labākā aktrise. Amerikas Kinoinstitūts Kinsiju atzina par 2004. gada labāko filmu. Par savām lomām aktietri Laiems Nīsons un Laura Linnija tika nominēti Zelta Globusam, tāpat nomināciju šim apbalvojumam izpelnījās arī pati filma – kategorijā “labākā drāma”. Filma piedalījās Berlīnes kinofestivāla konkursa programmā. Vēl joprojām atrodoties kritiķu apjūsmotās drāmas “Dievi un briesmoņi” slavas saulītē, režisors un scenārists Bils Kondons izņēmis vēl vienu iespaidīgu drāmu – inteliģentu biogrāfiju, kuras pamatā ir patiesi notikumi. Alfrēds Kinsijs ir amerikāņu biologs, viens no mūsdienu seksoloģijas tēviem un arī pionieriem. Kinsija tēvs bija puritānis, un Alfrēds izauga pārliecībā, ka sekss ir nepieciešams tikai cilvēces turpināšanai. Atklājis sevī zoologa talantu, Kinsijs nonāca pie slēdziena, ka amerikāņi vispār neinteresējās par cilvēces seksualitātes problēmām. Esot īstens zinātnieks, viņš sāka iedziļināties seksualitātes vēsturē. Indiānas štata universitātē lasot lekcijas par bioloģiju, Kinsijs veica arī pētījumus, kuros tam palīdzēja trīs studenti, kuri intervēja vairākus simtus vīriešu, atklāti izjautājot par viņu seksuālo pieredzi. Balstoties uz šo aptauju rezultātiem, Alfrēds Kinsijs uzrakstīja grāmatu “Vīriešu seksuālā uzvedība”, kas 1948. gadā kļuva par visas pasaules sensāciju. Pēc pieciem gadiem A. Kinsijs pārtrauca savus pētījumu, kas bija veltīts sieviešu seksualitātes izzināšanai, taču šajā laika viena pēc otras zinātnieku piemeklēja dažādas likstas, kuru rezultātā A. Kinsijs bankrotēja un tika apsūdzēts par sadarbību ar komunistiem. Alfrēda Kinsija atklājumi kļuva par sensacionāliem, bet viņa publikācijas – par mūsdienu seksoloģijas teorētisko pamatu. Filma Kinsijs iznāca vienā gadā ar Brīnišķo prātu, kļūstot ne vien par komerciāli veiksmīgām drāmām, bet arī atjaunojot interesi par biogrāfiskām drāmām, kuru pamatā izmantotas zinātnieku biogrāfijas.