Katiņa

Filmas režisors poļu kino vecmeistars Andžejs Vajda par savu filmu teicis, ka
vēlējies, lai cilvēki iepazīst vēsturi. "Domāju, ka tautu veido tās vēsture,
tādēļ uzskatu, ka tā ir liela nelaime, ja ir kāda tēma, par kuru visi kaut ko
zina, taču cenšas to neskart." Filma ir par 1940. gadā notikušo masu
slepkavību Katiņā, kad padomju armija tur noslepkavoja vairāk nekā 15 000
karagūstekņu. Katiņas notikumi joprojām ir ļoti sāpīga problēma Polijas un
Krievijas attiecībās, un Andžejs Vajda uzskata, ka atklāti runāt par šo
traģēdiju, kaut arī pēc tik daudziem gadiem, ir ļoti svarīgi nācijas
veselībai. Turklāt Katiņas notikumi Andžeju Vajdu skar arī dziļi personīgi –
tur nogalināts viņa tēvs Jakubs Vajda, tomēr režisors nevēlas, ka filmas
sakarā tiktu īpaši akcentēts šis fakts, lai filmu neuzskatītu par personīgu
veltījumu. Bet taisnoties par to, ka filma par Katiņas slepkavību uzņemta
tikai tagad, pēc tik daudziem gadiem, nav nekādas vajadzības: Vajda pats
atzīst, ka pirms komunistiskās sistēmas sabrukuma tādu filmu uzņemt nebija
iespējams. Katiņas slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan
Polijā līdz 1989. gadam, kad Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par
noziegumu atbildīgs ir Staļins. Pirms tam Katiņas notikumus izmantoja
propagandai – Padomju Savienība uzvēla visu vainu nacistiem un gandrīz
pusgadsimtu neatzina patiesību. Filma stāsta par Polijas armijas kapteini
Andžeju, kuru 1939. gadā sagūsta padomju armija, kad tā ar Vācijas svētību
iebrūk Polijā. Viņa sieva Anna un meita nespēj noticēt Andžeja nāvei. Tomēr
drīz vien viņām pašām nākas saskarties ar nežēlīgo īstenību... Andžejs Vajda
savā filmā detalizēti rekonstruē slepkavošanas mašīnas darbību - lai cik
šausminoši tas arī būtu. Slepkavošanas konveijers. Filmā minētie fakti
apliecina, ka Katiņa bija tikai sākums... Filma nominēta OSKARAM, saņēmusi
vienpadsmit nozīmīgus apbalvojumus, ir vēl piecas nominācijas. Režisors
Andžejs Vajda 2000. gadā saņēmis OSKARU par mūža ieguldījumu.