Indoķīna

Trīsdesmitie gadi. Indoķīna tajā laikā bija Francijas kolonija, bet sākušies nemieri un protesta kustība. Bagāta plantāciju īpašniece Elēna visu vēro kā viņai piederošu. Un tā jau arī ir - kolonizatori te dzīvo pēc saviem likumiem. Iedzimtie ir vergu statusā, kā ražošanas rīki, kā piedevas īpašnieku sadzīviskām norisēm. Viņu ir daudz. Viņus var nesodīti pazemot, mocīt. Elēna pieņēmusi audzināšanā vietējo meitenīti. Ar gadiem Kamilla izaug par skaistu jaunavu. Un viņa, kaut saistīta ar Elēnu, tomēr nevar palikt vienaldzīga pret to, kas notiek ar kolonizatoru apspiesto tautu. Elēnai sākas dēka ar jauno virsnieku Žanu- Baptistu, kas pavisam nesen atbraucis. Viņi drīz pārtrauc attiecības, bet Žanu-Batistu kaislīgi iemīl Kamilla. Žanam-Batistam nākas doties projām, bet vēl pēdējā brīdi viņš izglābj dzīvību Kamillai. Abi bēg. Mazā laiviņā viņiem veicams garš ceļš pa ūdeņu plašumiem. Daudz īsāks izrādās ceļš uz abu jauno cilvēku tuvību. Pārvarot briesmas, bezcerību, apkārtējo naidu dzimst mīlestība. Mainās viņi paši, bet apkārtējā pasaule tik viegli nemainās. Būs vajadzīgi vēl daudzi upuri.