Ibrahima kungs un Korāna ziedi

Sešdesmito gadu sākumā Parīzē, līdzīgi kā citur Eiropā, kūsāja dzīvība. Jaunais dzīves modelis aizstāja veco, viss atradās kustībā un pilsēta bija enerģētiski uzlādēta, solot pārmaiņas kultūrā un sabiedriskajā dzīvē. Šajā atmosfērā kādā Parīzes vienkāršo ļaužu rajonā sākās draudzība jauna ebreju zēna Momo un paveca musulmaņa Ibrahima starpā. Momo dzīvoja kopā ar savu tēvu, bet bija tik pat kā bārenis, jo tēvs slīga depresijā, atstājot zēnu savā vaļā. Viņa vienīgie draugi bija krāšņas ielasmeitas, kas pret Momo izturējās ar lielu sirsnību. Viņš gāja iepirkties uz mazu, tumšu, visvisādām lietām pārpilnu veikaliņu netālu no savām mājām, kurā saimniekoja Ibrahima kungs, kluss vīrs, kurš redzēja un zināja vairāk nekā citi cilvēki. Kad tēvs Momo atstāja pavisam, Ibrahims palika vienīgais pieaugušais zēna dzīvē un kopā viņi uzsāka ceļojumu, kas izmainīja abu dzīves.