Gripsholmas pils

Kaujinieciskais, ironiskais publicists Kurts kopā ar savu draudzeni Lidiju dodas atpūtā. Viņu ceļš ved projām no Vācijas, kur trīsdesmito gadu sākumā jau visai noteikti sāka iezīmēties nacistiskais noskaņojums. Kurts aizved Lidiju uz pasakainu vietu – uz Gripsholmas pili. Te ir miers. Te joprojām saglabātas viesmīlības un saticības tradīcijas. Te Kurts un Lidija var vadīt dienas brīvā dabā, reizēm draiskoties kā bērni… Drīz pie viņiem ierodas citi draugi – “no gaisa nokrīt” lidotājs Kārlis un vēlāk sarkanā kabrioletā atbrauc Billija. Viņi ir četri. Un sākas attiecību sarežģījumi… Turklāt Kurts pārliecinās, ka nacistu vara viņu spēj sasniegt arī te – tālumā. Ne burtiski, bet laikraksti ar ziņām par rakstnieka darba un pozīcijas nosodījumu nonāk arī līdz Gripsholmas pilij. Draugi aizbrauc. Kurts paliek viens, viņš nolēmis Vācijā vairs neatgriezties… Filmas pamatā rakstnieka Kurta Tuholska (1890.-1935.) romāns “Gripsholmas pils”. Viņa dzīves uztverei un izpratnei par notikumiem fašistiskā ideoloģija nebija pieņemama. Pietiktu ar vienu teikumu no Tuholca uzrakstītā, lai nacistiskā vara viņu uz visiem ienīstu. Citāts: “Karavīri ir slepkavas” ("Soldaten sind Morder"). Vēstījumā par Gripsholmas pili – salīdzinot ar citiem Kurta Tuholca darbiem – nav asas kritikas un ironijas, te valda romantika un ielūkošanās cilvēkā tajos brīžos, kad viņi alkst sirsnības un atbalsta. Kad 1933. gadā nacisti sagrāba varu Vācijā, Tuholcs bija viens no pirmajiem, kam atņēma pavalstniecību. Viņa grāmatas dedzināja sārtos…