El Sids

11.gadsimta Spānijā rit cīņa starp kristiešiem un mauriem. 1080. gadā emīrs Ben Jusefs mēģina iekarot Spāniju un Mauritāniju. Vecīgais spāņu monarhs Ferdinants vairs nespēj pretoties emīram, jo ir pārāk aizņemts ar uz troni pretendējošo prinču intrigām. Tomēr valstī atrodas bruņinieks, kas spēj apvienot kristiešus un musulmaņus cīņā pret iekarotājiem. Par varonību un drošsirdību, par zēlastību pret gūstekņiem, par bezbailību kaujās viņš ir nodēvēts par EL SIDU PAVĒLNIEKU un ar šo vārdu arī pazīstams vēsturē. Kad franču dramaturgs Pjērs Kornejs uzrakstīja lugu par vienu no visu laiku leģendārākajiem Spānijas varoņiem – 11. gadsimtā dzīvojošo Rodrigo Diazu de Bivāru, kurš iemantoja Ela Sida vārdu, tas bija veltījums goda un morāles vērtību izpratnei tālajā pagātnē. Taču, kā drīz izrādījās, lugas tematika bija aktuāla arī 1961.gadā, kad iznāca filma “Els Sids”, galvenajās lomās ļaujot spīdēt Holivudas grandiozo eposu zvaigznei Čārltonam Hestonam un itālietei Sofijai Lorēnai. Izvēle starp pienākumu un mierīgu mājas dzīvi kopā ar sievu un divām meitām, bruņinieka pienākums un gods, kā arī pirmās sadursmes starp Austrumu un Rietumu pasaulēm (spāņu – arābu karš) ir aktuālas arī tagad, un, veroties Entonija Manna filmas kadros, nepamet sajūta, ka ko TĀDU pasaules kinovēsturē vairs neviens neatkārtos. Amerikas Kinoakadēmija filmu “Els Sids” nominēja “Oskariem” par labāko mākslinieka darbu, mūziku un dziesmu, bet īpašo “Zelta Globusu” dažas nedēļas pirms tam saņēma producents Semjuels Bronstons.