Ceļš

Viena no pasaules kino klasiķa, itāliešu neoreālisma pamatlicēja Federiko Fellini slavenākajām filmām. Ceļš - klejojošā cirka mākslinieku dzīve. Meitene–klauns Dželsomīna un stiprinieks Dzampano. Divi tik dažādi un tomēr likteņa vienoti. Viņi ceļā – un atkal viņu tikšanās ar cilvēkiem un pienesums - naivā māksla. Klauns, kas dzīvē un pasaulē skatās ar neaizsargāta bērna acīm. Tādas ir Džuljetai Mazīnai. Un mazrunīgais milzis Dzampano – vai tikai muskuļi? Katrs mirklis šajā filmā, katrs solis, žests un vārds, katrs skatiens – aizkustinošs stāsts par cilvēku vientulību, atsvešinātību, par neaizsargātību. Atklāti un – var likties cietsirdīgi, nesolot cilvēkiem ne sapratni, ne līdzcietību, ne atbalstu cilvēcības meklējumos... Piecdesmitajos gados cilvēkiem jau ir Otrā pasaules kara pieredze un sagruvušas ilūzijas par humānismu. Par cilvēces harmonisku attīstību un nākotni. Atsvešinātība un vientulība paliek un dzīvo arī turpmākajos gados uzņemtajās Federiko Fellini filmās. Filma CEĻŠ apbalvota Venēcijas starptautiskajā kino festivālā, 1956. gadā saņēmusi Amerikas lielāko kino balvu OSKARS kā labākā ārzemju filma. Federiko Fellini filmas vairākkārt apbalvotas starptautiskos kino festivālos, viņa kontā arī vairāki OSKARI. 1993. gadā Federiko Fellini saņem OSKARU par mūža ieguldījumu kino mākslā. Atsevišķi jāmin leģendārā filmu mūzikas autora Nino Rotas darbs šajā filmā. Viņš sarakstījis mūziku visām Fellini filmām. Tāpat kino leģendām pieskaitāma Džuljeta Mazīna un arī Entonijs Kvins – Dzampano.