Ceļojošās ciltis 2: Pingvīnu gājiens

Katru gadu dienvidpola ledus tuksnešos imperatorpingvīni dodas patiesi iespaidīgā ceļojumā uz tradicionālo ligzdošanas vietu, atstājot drošo un barības pilno okeānu. Instinktu vadīti, viņi nekļūdīgi gadu pēc gada atgriežas vietā, kur, neskatoties uz skarbajiem laika apstākļiem, laiž pasaulē mazuļus. Pingvīni ir monogāmi putni, kas ligzdo kolosāla apmēra kolonijās - līdz vienam miljonam un vairāk putnu. Biezais zemādas tauku slānis ne tikai pasargā pingvīnus no aukstuma, bet arī kalpo par barības rezervi, kas palīdz tiem ilgstoši izturēt bez ēšanas pārošanās laikā. Mātītes šajā vietā paliek tikai tik ilgi, kamēr ir izdēta ola. Pēc tam tās dodas atpakaļ uz jūru barības meklējumos. Tēviņi savukārt paliek, uz savām pēdām sargādami un glabādami pingvīnu olas. Pēc diviem mēnešiem, kuros imperatorpingvīni neko nav ēduši, olas sāk šķilties un drīz pie mazuļiem atgriežas arī pingvīnu mātītes. Sniegbalta krūteža, melna fraka un čapliniska gaita padara imperatorpingvīnus dīvaini līdzīgus cilvēkam, ļaujot ar sirsnību vērot neskaitāmo pingvīnu ģimeņu ceļojumu skarbākajā zemeslodes daļā, lai sagaidītu baltajā pasaulē savus mazuļus.