Augšāmceļot mirušos

Frenks Pīrss strādā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē. Tātad – viņu darbs ir steigties palīgā tiem, kam palīdzība vajadzīga tūlīt, uzreiz… Filmas notikumi aptver trīs naktis Frenka darbā ar trim dažādiem pāriniekiem. Lerijs ir no tiem, kas visu laiku domā par to, kad un kā paēst. Markus aizrāvies ar ticības lietām, tālab šīs pasaules notikumi viņam neliekas nozīmīgi. Toms visā grib ieviest savu kārtību, viņam būtu pa prātam, lai viss notiek ātri, noteikti, bez gaidīšanas un pagaidīšanas. Katra partnera dzīves uztvere un izturēšanās ietekmē arī Frenka noskaņojumu, bet tie nespēj garīgi būt līdzās, sniegt viņam atbalstu. Frenkam šis darbs ir pārāk smags. Viņš sāpīgi pārdzīvo to, ka glābjamos nelaimes upurus bieži vien galā izdodas nogādāt jau mirušus. Tā jau vairs nav palīdzība… Viņam pārlieku sāp citu sāpes, tās krājas viņā, un visu laiku viņa atmiņās uzpeld pagātne... Frenka pasaulē ienāk rēgi – cilvēki, kurus nav izdevies glābt. Visbiežāk viņam rādās kāda jauna narkomāne, meitene, kuru tā arī neizdevās atņemt nebūtībai. Dažreiz Frenks viņu redz cerīgi smaidošu, citā reizē – izmisušu, bet pārmetumus, ko viņš krāj uz savas sirdsapziņas, nespēj atvairīt nekas… Frenks grib aiziet no darba neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā, tomēr galīgo lēmumu nespēj pieņemt. Tad viņš satuvinās ar kāda slimnieka meitu Mēriju. Viņas tēvs ir smagi slims – viņa sirds ir pārgurusi, tikai ārstu pastāvīga uzraudzība un medikamenti vēl uztur dzīvības ritmus. Mērija, bijusī narkomāne, pirms tēva slimības ļoti dusmojusies uz viņu, bet tagad no visas sirds cer, ka tēvs izveseļosies…Varbūt Mērijas tuvums Frenkam ir atdzimšanas solījums? Filmā galvenajā lomā Nikolass Keidžs. Ļoti bieži notikumu gaitā nākas sastapties ar Frenku aci pret aci, filmā daudz tuvplānu, un visu laiku Frenka acīs atklājas viss viņa pārdzīvotais. Pēc tam, kad viņa acu priekšā nomiris cilvēks, Frenks skatās pasaulē, vēro cilvēkus ielās, vēro dzīvi. Apziņa, ka tā jāpieņem, ka nav viņa spēkos ko mainīt, dziļi sāpina. To visu pauž Frenka acis. Vēl smagāki ir brīži, kad viņš nonāk rēgu varā, kur ik uz soļa it kā jāizjūt pārmetumi par savu nevarību. Režisors nav bijis izdomā skops – liek Frenkam un viņa pāriniekiem pārdzīvot brīžus, kad apdraudēta arī viņu dzīvība. Kad avārijā cieš mediķu mašīna un abiem izdodas dzīviem izlīst no lūžņu kaudzes, tad tā arī ir vienīgā reize, kad filmā kāds smejas… Bet vienmēr un visur visu īstajā vietā noliek Frenka acis. Patiesībā tā ir viena aktiera filma par vienu cilvēku un viņa nespēju sadzīvot ar dzīvi… Filmai divi apbalvojumi un četras nominācijas.